Žurnāliste Inese Supe turpina ārstēties no onkoloģiskas saslimšanas, bet pirmo reizi atgūst spēkus rehabilitācijā – Kūrorta rehabilitācijas centrā “Jaunķemeri”. Šeit viņa nonākusi pie daudzām atziņām, kas ir būtiskas, lai savu dzīvesveidu stūrētu pareizajā virzienā – pretī veselībai.
Jā, arī es meklēju diagnozi Google...
Reklāma
“Līdz šim par rehabilitācijas centru “Jaunķemeri” zināju to, ka te rehabilitāciju saņem paralimpiskais čempions Aigars Apinis, arī mana draudzene šurp regulāri brauc, bet – neko vairāk. Es “Jaunķemeros” esmu pirmo reizi, jo 2023.gada septembra sākumā man atklāja krūts audzēju un uzsāku ārstēšanās ceļu, kas prasīja daudz spēka, kurš nu ir jāatgūst.
Viss sākās ar to, ka ievēroju, ka krūtsgals ir apsārtis, vēlāk arī pati krūts mainīja krāsu, krūtsgals kļuva bāls un es meklēju Google šiem simptomiem atbilstošāko diagnozi. Tas, ko izlasīju, man nepavisam neapmierināja, lai gan nojautu, ka iemesls varētu būt audzējs. Kā nekā onkoloģiskas saslimšanas ir arī manas ģimenes anamnēzē: no vēža mira tēvs, tēva māsa, vecmamma no tēva puses, arī tēva otrai māsai bija vairogdziedzera vēzis, bet viņa, par laimi, ir dzīva.
Sapratu, ka ar steigu jādodas pie ģimenes ārsta, kurš mani tālāk nosūtīja pie ginekologa, tad – uz mamogrāfijas izmeklējumu, tad vēl uz mamogrāfiju kopā ar krūšu ultrasonogrāfiju. Darbiniece, kura veica pēdējo izmeklējumu, ļoti lauzītā latviešu valodā man pateica: “Viss slikti. Tu drīz nomirsi.”
Mājup devos ar milzīgu apjukumu, bet nekavējoties sāku meklēt iespējas ārstēties. Atradu Stradiņa slimnīcā Kūts slimību centru un jau nākamajā dienā tiku pie sava ārsta. Šeit man tika noteikta diagnoze – krūts audzējs. Tiklīdz televīzijā beidzās filmēšanas sezona, nākamajā dienā braucu uz operāciju un šodien varu teikt, ka 21.jūnijā apritēja gads kopš man noņēma krūtis ar visu audzēju. Profilakses nolūkos izoperēja arī olnīcas, jo tika konstatēta gēnu mutācija – trīskārši negatīvais krūts audzējs, kas skaitās visagresīvākā vēža forma. Uzsāku terapiju un turpināju strādāt, lūdzot darba kolēģiem, lai tikai mani nežēlo. Lai gan, protams, žēloja jau tāpat un... man tas patika – brauca pakaļ, kad bija jādodas uz filmēšanu, veda mājās, darbā pielāgoja grafiku manām vajadzībām, jo zināja, ka pēc ķīmijterapijas ceturtajā dienā vienmēr jutos vissliktāk.
Jātievē, bet ne pārāk daudz!
Pirmajā dienā KRC “Jaunķemeri” no uztura speciālistes dabūju brāzienu. “Tu staigā pa naža asmeni!” viņa brīdināja. “Ir jādomā, ko ēd, citādi pastāv risks vēl vairāk pieņemties svarā.” Man ļoti patika šī stingrība, jo tā sapurina un liek ne tikai domāt, bet patiešām rīkoties. Rehabilitācijas kursa laikā izvēlējos diētisko ēdināšanu, lai gan ar uztura speciālisti vienojāmies, ka nedrīkstu svērt mazāk par 75 kg. Onkoloģijas pacientiem jābūt arī “rezervītei” gadījumā, ja audzējs atgriezīsies, tad ar pārāk zemu svaru terapiju būs grūti izturēt.
Esmu uzzinājusi tik daudz vērtīgas informācijas no uztura speciālistes Ilzes Luteres. Runājām, ka svara zaudēšanas nolūkos brokastu vietā varētu dzert kafiju ar MCT (vidējās ķēdes triglicerīdi) eļļu. Tas liek organismam domāt, ka gavēšana turpinās, bet tauki ir vienīgā uzturviela, uz ko nereaģē cukurs un insulīns. Arī tad, ja sagribas kādu kārumu, labāk našķu vietā dzert šo trekno kafiju.
“Jaunķemeros” maltītes baudīju 9.stāvā, kur tiek piedāvāta diētiskā ēdināšana. Pavāre Oksana ir fantastiska! Esmu pierakstījusi visas viņas receptes. Oksana tā priecājās, ka man viss garšo – kokteiļi, salāti, zupas! Ja piezogas izsalkums, var atnākt uz ēdamzāli un izdzert glāzi linsēklu ķīseļa. Linsēklas uzbriest vēderā – izsalkums prom.
Pēdējo reizi tā vingroju skolas laikā
Atzīšos, ka Cigun nodarbību līdz galam nesapratu, bet varbūt torīt biju izkāpusi no gultas ar kreiso kāju. Toties žēl, ka nūjošanas nodarbības nenotika katru dienu. Man mājās ir savas nūjas nūjošanai, bet nekad nezināju, kā tās pareizi pielietot. Tagad zinu, ka manām nūjām jābūt 1,10 m garām, esmu iemācījusies pareizi nūjot, bet pats labākais – man tas ļoti patīk.
“Jaunķemeros” ierados fiziski ne tajā labākajā formā, patiesībā diezgan vāja. Smovey nodarbībā bija diezgan grūti, jo laikam pēdējo reizi tik aktīvi vingrojusi biju tikai skolas laikā. Vingroju arī individuāli pie fizioterapeites Baibas Augules. Pārsteidzoši, ka viņai jau otrajā nodarbībā izdevās iztaisnot manu muguru, jo sēdoša dzīvesveida dēļ bija sācis veidoties kupris. Esmu apņēmusies ievērot arī ergoterapeites ieteikumus, iekārtojot sev pareizu darba vidi, un praktizēt vingrinājumus, kas palīdz uzlabot atmiņu. Ar koncentrēšanās grūtībām un atmiņas traucējumiem kādā laika periodā sastopas visi onkoloģijas pacienti.
Gandrīz katru dienu “Jaunķemeros” kādā no relaksācijas nodarbībām sanāk pagulēt, atslābināties. Tas dod mundrumu! Arī par sāls terapiju biju sajūsmā. Kad ar fizioterapeiti runājām, viņa man jautāja, vai visās šajās nodarbībās nav tā, ka man līdzās kāds cits apmeklētājs iesnaužas un sāk krākt. Vakar relaksācijas nodarbībā es pamodos no tā, ka... tieši es biju tā, kura iekrācās! (smejot) Atvainojos pārējiem nodarbības apmeklētājiem, bet par laimi šo krācienu biju dzirdējusi tikai es pati.
Pēdas atkal kut!
Ārstēšanās laikā man neiedarbojās otrais ķīmijterapijas kurss. Zāles tikai saēda organismu, katrai kājai divos pirkstos veidojās neiropātija, nejutīgums.
Kad pirmajā dienā “Jaunķemeros” ierados darsonvalizācijas procedūru kabinetā, jautāju – ko man šeit darīs? Speciāliste teica: “Kā – ko darīs? Sitīšu ar elektrību!” (smejot) Pirmajā reizē darsonvalizācijas procedūru fiziski nemaz nesajutu. Nākamajā dienā nu jau jutu, ka nedaudz kut pēdas procedūras laikā, bet vēl pēc dienas – līdzko manām pēdām pieskārās ar darsonvalizācijas ierīci, kutēja ļoti, ļoti. Jā, jutība pēdās pēc procedūru kursa ir pat ļoti uzlabojusies.
Apņēmības pilna turpināt labi iesākto
Nekad iepriekš nebiju dzirdējusi par slinga terapiju. Domāju, ka tā būs vingrošanas nodarbība, kurā tīsimies lakatos un vingrosim, karājoties tajos. Taču slinga terapijā fizioterapeite ar īpašām iekares sistēmām strādāja ar maniem kakla daļas muskuļiem. Padarīt garāku kaklu palīdzēja arī sejas un plecu masāža. Arī masieres kabinetā tik daudz interesanta uzzināju! Vai zinājāt, piemēram, ka lūpu fillera efektu iespējams panākt arī ar masāžu?
Mana rehabilitācijas kursa pēdējā dienā es beidzot varēju ar pirkstiem aizsniegt zemi, ko nekādi nespēju pirmajā dienā! Vakaros pirms gulētiešanas vienmēr smērēju rokas ar urea krēmu, bet dienās, kad biju baudījusi sērūdeņraža minerālūdens četrkameru vannu, nekādu krēmu nevajadzēja – āda kļuvusi tik mīksta, maiga. Mazliet, protams, žēl, ka nedrīkstu baudīt dūņu procedūras un zemūdens masāžu, bet saprotu, ka onkoloģijas pacientam jāņem vērā ierobežojumi un nedrīkst ne dūņu, ne citas sildošas procedūras. “Jaunķemeros” par to ļoti rūpējas, lai visas aktivitātes būtu drošas pacienta veselībai.
Man vienmēr citi cilvēki bijuši pirmajā vietā. Šobrīd pirmajā vietā ir citi onkoloģijas pacienti, jo esam nodibinājuši biedrību “Sol Vere Vita” pārmantotā vēža pacientu un viņu ģimenes locekļu atbalstam. Tomēr šajās dienās “Jaunķemeros” bija gana daudz laika pārdomāt arī savu dzīvi – kā es dzīvoju, ko un kāpēc daru. Sapratu, ka lai palīdzētu citiem, man vispirms sevi jāliek pirmajā vietā, jāsakārto sava veselība, jāuzlabo dzīvesveids. Esmu apņēmusies arī mājās izveidot līdzīgu dienas grafiku, kāds man bija “Jaunķemeros”, lai savu dienu sakārtotu: tad man ir brokastis, tad vedu suni pastaigā, tad ir darbs, tad bērns, tad laiks sev... Apzinos, ka mani gaida liels darbs pašai ar sevi, bet nav citas izvēles, jo nākamgad sarunāts rehabilitācijas laikā atrādīties uztura speciālistei Ilzei Luterei “Jaunķemeros”. Nevēlos viņu pievilt!”
REZERVĀCIJAI:
+371 26386222, +371 67733242
[email protected]
www.jaunkemeri.lv
Ārstniecības iestādes kods 1300-64003
