Autors: Jānis Pēteris Bērziņš
Avots: BalticTravelnews.com
Rudenī, kad dienas kļuvušas īsas un vakari gari, kad koki nomet lapas un vējš šķiet skaļāks, ir Veļu laiks. Tas ilgst no Miķeļiem līdz Mārtiņiem, un šī laika viena no svarīgākajām dienām tautas tradīcijās ir Simjūda diena - 28. oktobris. Šajā dienā godina aizgājušos, mielo tos un veic dažādus rituālus.
Lūk, daži ticējumi, kas saistīti ar šo dienu:
Reklāma
Simjūda dienā notiek veco barošana. Sasauc visus mironus un dod tiem ēst un dzert. Barību liek zem kokiem, sevišķi ozoliem. Kausiņus liek uz pirts krāsns ko pērties. Vecajiem dod arī kāsīšus, lai vij auklas. Beigās liek viņiem atkal iet projām. Svešiem veco laikā nav devuši nekā ēst, tādēļ arī paši nekur nebraukuši ciemā. /K. Str., no 80 g. v. Cerbuku mātes, Kraukļi./
Simjūda dienas vakarā mēdza dzīt urgučus, t. i.ļaunus garus. Tad pievārīja papilnam gaļas un piecepa papilnam plāceņu, bet neviens no mājasļaudīm nedrīkstēja no visa tā ēst, kamēr nebija urguči izdzīti un labi dievēkļi no tā ēduši. Dažās vietās arī urgučiem uzlika pilnu bļodu gaļas uz krāsns, bet citu visu aiznesa uz klēti. Kad urguči bija izdzīti, saimnieks gāja uz klēti pēc ēdamā. Papriekšu tam nu vajadzēja visu to, ačgārni ejot, nest iekšā un celt priekšā citiem mājas ļaudīm. No visa tā vajadzēja baudīt saimniekam pašam pirmajam. /V. Strautiņš, Zelgauska./
Simjūdā ēdienu nevāra. Simjūdā saimnieks pirmais lauž maizi, lej ēdienu un tura lūgšanu./K. Jansons, Vijciems./
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.