Autors: Rodžers Kleists
Avots: Rodžers Kleists
Atšķirībā no mūsu ziemeļu kaimiņiem igauņiem, kuri ar savām salām ir tik dāsni apveltīti, ka reiz pat jokojuši par to pārdošanu dienvidu “nāburgiem”, Latvijai nav paveicies ar jūras salām. Un tomēr, šī viena – Roņu sala jeb Ruhnu – latviešiem ir pavisam īpaša. Tik īpaša, ka Kurzemes hercogistes laikā tā bija neatņemama hercoga Jēkaba īpašumu sastāvdaļa un pat kļuva par viņa patvēruma vietu izsūtījumā. Šodien Roņu salas baznīcā glabājas hercoga portrets – kā zīmīgs atgādinājums, ka vakardienas triumfs var pārtapt rītdienas fiasko.
Roņu sala ir arī bagāta ar leģendām. Viena no tām vēsta, ka līdz Otrā pasaules kara beigām salā dzīvojošie zviedri referenduma ceļā izvēlējās pievienoties Igaunijai – iespējams, tikai pateicoties igauņu “dāsnumam”, kuri uz salu atveda dažas siļķu mucas un cukura maisus, kurus izdalīja balsotājiem. Šī epizode kļuvusi par daļu no salas anekdotiskās vēstures un spilgti raksturo Baltijas reģiona vienkāršās diplomātijas spēku.
Reklāma
Sala, lai arī neliela, sevī glabā milzu pievilcību. Tās tuvums Latvijas piekrastei (aptuveni 12 jūras jūdzes no Kolkasraga) un topogrāfiskā savdabība padara to par īpaši iemīļotu galamērķi jūras ceļotājiem, jahtotājiem un piedzīvojumu meklētājiem. Katru vasaru desmitiem kuteru, buru kuģu un motorjahtu ar sarkanbaltsarkanajiem karogiem piestāj šajā nomaļajā, bet viesmīlīgajā salā. Šogad šim ceļotāju lokam pievienojies arī kas ekskluzīvs – lidojumi ar privātajām lidmašīnām no Spilves aerodroma, piedāvājot pilnu ekskursijas programmu Roņu salas apmeklējumam no gaisa.
Salu kopiena – ziemeļu viesmīlības etalons
Ziemas sezonā uz salas dzīvo tikai aptuveni 50 iedzīvotāju, tomēr šī nelielā sabiedrība ir īsts viesmīlības, draudzīguma un salinieku sīkstuma piemērs. Salā ir sava ambulance, skola, pāris veikali, krogs un viesnīca, bet neviena policista. Vasarā salas iedzīvotāju skaits dubultojas – atpūtnieki, dabas mīļotāji un miera meklētāji atrod šeit īstu ziemeļniecisku oāzi. Neskatoties uz tuvumu Latvijai, Roņu sala ilgus gadus ir palikusi ārpus mūsu kolektīvās apziņas – kā aiz Irbes šauruma noslēpta pērle.
Pirmais gaisa desanta uzbrukums pasaules vēsturē
Tomēr Roņu sala ne vienmēr bijusi miera osta. Tā ir arī klusējošs liecinieks vienam no militāro inovāciju vēstures nozīmīgākajiem mirkļiem. 1917. gada 15. jūnijā vācu Jūras aviācijas spēki veica operāciju, kas vēsturiski tiek uzskatīta par pirmo gaisa desanta uzbrukumu pasaules kara vēsturē.
Vēsturiski nozīmīgā “The Raid on Ruhnu” operācija notika Pirmā pasaules kara laikā, kad vācu hidroplāni ne tikai bombardēja Krievijas impērijas telegrāfa staciju Roņu salā, bet arī nolaidãs tieši pie salas krasun turpināja uzbrukumu kā kājnieki, iznīcinot atlikušās infrastruktūras paliekas ar sprāgstvielām. Uzbrukums notika bez jebkādas pretestības, un pēc misijas visi lidaparāti atgriezās savās bāzēs. Šis ir pirmais dokumentētais gadījums, kad aviatori ne tikai veic gaisa uzbrukumu, bet arī darbojas kā sauszemes vienība.
Šī taktiskā inovācija sniedza vāciešiem priekšrocības Rīgas jūras līcī un kalpoja kā priekšvēstnesis plašākām ofensīvām – Rīgas ofensīvai 1. septembrī un Operācijai “Albion”, kad vācu spēki ieņēma Sāmsalu un Roņu salu.
Sala kā dzīva vēstures un dabas grāmata
Šodienas Roņu sala joprojām ir vieta, kur daba nav zaudējusi savu balsi. Ornitologi ierodas šeit novērot retas putnu sugas, ceļotāji dodas mierpilnās pastaigās pa mežiem un pludmalēm, un vēstures entuziasti – iepazīt vietu, kur satikās jūra, debesu ceļi un pasaules kara vēsture.Jau pēc pāris nedēļām, tūrisma sezonai sākoties, jūsu rīcībā būs pieejami daudzi ceļojumu piedāvājumi, bet mēs jums silti iesakām iejusties drosmīgo vācu jūras aviatoru ādas kamzoļos un izbaudīt privātu lidojumu no https://exclusivejourney.eu/lidojumi. Roņu sala nav tikai galamērķis – tā ir piedzīvojums, stāsts un atklājums, kas gaida savu ceļotāju. Šeit laiks rit lēnāk, zvaigznes spīd tuvāk, un vēsture čukst caur jūras vēju.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
