Sparģeļu vēsture sākās jau 2000 gadu pirms Kristus, to latīniskais nosaukums ir „asparagus”. Tolaik ēģiptieši, grieķi un romieši tos jau audzēja un kultivēja. Viduslaikos sparģeļi bija pieprasīts ārstniecības augs pret dažādām kaitēm. Tikai Francijas Saules karalis Ludvigs XIV sparģeļus no jauna atklāja jaunajiem laikiem. Pfalcas kūrfirsts Kārlis Teodors jau 17. gadsimtā savas Švecingenas vasaras rezidences tagadējā pils dārzā lika audzēt šo karalisko dārzeni. No turienes sparģeļi 18.gadsimtā pakāpeniski izplatījās arī kaimiņu firstistu galma virtuvēs.
Vācijas Lejassaksija ir sparģeļu zeme. Galu galā šeit aug katrs piektais Vācijas sparģelis. Šejienes sparģeļu lauki plašās teritorijās, un jau kopš marta ir raksturīga ainava. Sparģeļus ievāc no aprīļa beigām līdz jūnija beigām (Jāņu dienai). Lejassaksijas sparģeļu ceļš vairāk kā piecus gadus izceļas ar kvalitatīvi augstvērtīgiem vietējiem sparģeļiem, valdzinošām ainavām, ievērības cienīgām vietām, svētkiem, tirgiem un īpašiem pasākumiem, kuru dēļ ir vērts ceļot ne tikai sparģeļu sezonā.
Tas nozīmē kulinārijas baudījumu 750 kilometru garā gardēžiem veltītā posmā cauri visai Lejassaksijai. Šeit ir sparģeļu pārpilnība. Lai nodotos kulinārām izpriecām, iepirktos vai novērotu sparģeļu novācējus darbā, tiek piedāvāti ceļojumi pa Lejassaksijas sparģeļu ceļu jeb „Niedersächsische Spargelstraße”.
Sīkāka informācija: www.niedersaechsische-spargelstrasse.de
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
SADAļU ATBALSTA:
