Pētnieki ir neizpratnē par pludmaļu kultūras izmaiņām Baltijas jūras krastos. Vēl pagājušā gadsimta 90-jos gados gandrīz visas smilšu pludmales bija nosētas ar smilšu pilīm jūras krastā, bet tagad to skaits ir ļoti ievērojami sarucis. Smilšu lāpstiņa un lejkanna bija galvenie instrumenti, lai uzbūvētu apbrīnas vērtas smilšu pilis vai nocietinājumus. Smilšu piļu būvniecība nav aizliegta, taču cilvēki mūsdienās vairāk nepraktizē šo brīvā laika pavadīšanu, izņemot bērnus. Piemēram, Vācijas dažos kūrortos ir ierobežota lielu smilšu būvju veidošana, jo to būvniecība rada pludmalē dziļas smilšu bedres.
Dažādu Baltijas kūrortu muzejos ir sastopama informācija, ka smilšu pilis jau ir tikušas būvētas 19. gadsimta vidū.
Pētnieki domā, ka smilšu piļu būvniecība ir personas tiekšanās pēc drošības un tiekšanos uz savu teritoriju. Mūsdienās šīs sajūtas vairs nav tik izteiktas kā pirms 20 vai 30 gadiem. Taču tagad lielu popularitāti ir izpelnījušies smilšu skulptūru karnevāli, kur sacenšas smilšu skulptūru tēlnieki.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.