Travelnews.lv redaktore: Mācos iepazīt Francijas mazpilsētu kā vietējā

Autors: Ludmila Glazunova
Avots: BalticTravelnews.com

Nu, re, ierašanās Francijas austrumu pilsētā Dolē nenotika bez starpgadījumiem, bet ļoti ātri tagad nākas mācīties vietējās paražas, lai... izdzīvotu.

Tieši ierašanās brīdī, kas bija brīvdiena, bija iespēja ievākties tikko izīrētā dzīvokli. Super, kas var būt labāks par to! Izņemot mazu niansi – elektrības līgumu var noslēgt tikai darba dienā. Un es jau sapriecājos, ka mani sagaida romantiski ar svecēm...

Reklāma

Realitāte dzīvē bez elektrības bija skarba. Taisnību sakot, kaut kā mazliet apgājām sistēmu un vismaz pāris lampiņas strādāja. Līdz brīdim, kad centos ieslēgt sildītāju. Elektrība vienkārši pazuda pavisam. Tas prasīja ilgu brīdi, kamēr daudz maz iemācījāmies sadzīvot – ja sildāmies, tad nelādējam telefonus un staigājam pa tumsu. Ja vajadzīga gaisma, tad jāiztiek bez sildītāja. Par laimi vismaz šeit ir gāzes plīts, nevis elektriskā, un var vismaz kādu siltu dzērienu sagatavot, lai sasildītos. Cita lieta – tualete... elektriskais pods un boileris... Nav jāstāsta, ko nozīmē šāds savienojums. Vārdu sakot, esmu Francijā, bet, kad kādam draugam stāstu par sadzīves apstākļiem, tikai pajautā, vai esmu pārliecināta, ka tiešām esmu Francijā, nevis Sibīrijā?

Tikai, ja pie siltuma tik drīz netiksim un būs jāturpina dzīvot kā čukčiem, lai sasildītos, visdrīzāk, pavisam drīz jau gribēšu atpakaļ uz Latviju pie dārgajiem apkures rēķiniem. Ziniet, arī šeit pie +3 grādiem ir tik auksti, ka neģēlīgais sals kniebj līdz kaulam. Un tā nav tipiskā latvieša žēlošanās, ka viss ir slikti, vienkārši saskaršanās ar realitāti – te neviens neskrien glābt nabaga ārzemniekus no nosalšanas.

Starp citu, visgrūtāk klājās svētdien. Kamēr kungs darbā, palieku viena aukstumā, un izdomāju, ka vismaz kaut kur jānopērk kafija. Pirmā doma – benzīntanki. Tavu vilšanos – tie izrādījās tikai automāti, bez tādām ekstrām, pie kādām esam pieraduši Latvijā. Svētdien mājokļa tuvumā vaļā bija tikai viena bulanžerija (nosauksim to par beķereju), kur tiku pie mazas mini kafijas. Un tad vēl noveicās atrast vienu bioloģisko produktu veikalu, kurā varēju nopirkt nemaz ne tik bioloģisku kafiju par cenu, kas ļoti tuva Latvijas cenām. Pēc tam, jau darba dienā atklāju, ka kafija tomēr ir ievērojami lētāka Francijā, nekā Latvijā, ja iepērkas normālā pārtikas veikalā.

Jā, par cenām tad nākamreiz, kad izdosies vairāk sasildīties...

Turpinājums sekos.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Francijas mazpilsētas ikdiena

Citi raksti par šo tēmu:

5. jūnijs vēsturē: Ceļā dodas pirmais «Express d’Orient» vilciens (04.06.2026)

4. jūnijs vēsturē: Rokfora iegūst monopoltiesības zilā siera gatavošanai (03.06.2024)

26. maijs vēsturē: Eifeļa tornī atklāj pirmo liftu (25.05.2022)

26. maijs vēsturē: Pirmo reizi norit 24 stundu Lemānas autosacīkstes (22.05.2023)

21. maijs vēsturē: Nodibina FIFA, kas radīja globālu futbola tūrisma fenomenu (09.05.2026)