Autors: Toms Gigulis
Avots: Repute.lv
63 % Latvijas iedzīvotāju kā primāro transporta līdzekli ceļošanai izvēlas personīgo automašīnu, un 38 % atzīst, ka ietekme uz vidi nav būtisks faktors transporta izvēlē, liecina “FlixBus” Baltijas līmeņa pētījums*. Mobilitātes eksperti brīdina, ka pašreizējā transporta politika veicina “atkarību” no privātajām automašīnām, kas negatīvi ietekmē sabiedrības veselību un vides ilgtspēju, un šobrīd trūkst valsts atbalsta ikdienas mobilitātes dažādošanai.
Aptaujas rezultāti rāda, ka, izvēloties pārvietošanās veidu, Baltijas iedzīvotāji visaugstāk vērtē ātrumu, ērtumu un pieejamību, savukārt vides ilgtspēja visbiežāk paliek otrajā plānā. Piemēram, izvēloties transportu ceļošanai, tikai 25 % iedzīvotāju vides faktorus vērtē kā būtiskus. Bet, zinot, ka, pārvietojoties ar lidmašīnu, tiek radīts liels CO2 izmešu apjoms, būtiski kaitējot videi, 60 % Latvijas respondentu apgalvo, ka nekad neizjūt vainas apziņu par lidošanu un ar to saistīto ietekmi uz vidi.
Reklāma
“Lielākā daļa cilvēku neapzinās, cik spēcīgi mūs patiesībā ietekmē aktīva personīgā auto izmantošana – gaisa piesārņojums, troksnis, mikroplastmasa. Tas nav tikai vides jautājums, tas ir tiešs veselības apdraudējums,” skaidro mobilitātes eksperts Mareks Rannala. Viņš norāda, ka ar informāciju par privāto automašīnu negatīvo ietekmi vien nepietiek, lai motivētu cilvēkus mainīt ikdienas paradumus. “Zaļie argumenti nestrādā. Cilvēki vēlas pārvietoties ātri un ērti, un, kamēr pārvietošanās ar auto būs vienkāršākā izvēle, izmaiņu nebūs.”
Eksperti norāda, ka esošā Baltijas valstu politika gadu desmitiem atbalstījusi personīgo auto izmantošanu, veidojot vidi, kurā sabiedriskais transports un alternatīvas pārvietošanās iespējas ir mazāk pievilcīgas. Latvijā pašreizējā likumdošana un mobilitātes politika joprojām veicina privāto automašīnu izmantošanu, nevis ilgtspējīgāku ikdienas pārvietošanās paradumu ieviešanu. Rezultātā daudzviet ārpus lielajām pilsētām privātās automašīnas joprojām ir vienīgais praktiskais pārvietošanās risinājums. Tas ne vien palēnina virzību uz klimatneitralitāti, bet arī kavē veselīgāku un videi draudzīgāku ikdienas mobilitātes paradumu attīstību.
“Mēs nevaram gaidīt, ka cilvēki atteiksies no personīgajām automašīnām tikai ētisku apsvērumu dēļ. Ilgtspējīgas izvēles ir jāsaista ar praktiskiem ieguvumiem – zemākām cenām, ērtāku pieejamību un kvalitatīvākiem pakalpojumiem,” pauž starptautiskā pasažieru pārvadātāja “FlixBus” viceprezidents Eiropas Austrumu reģionā Mihals Lemans.
M. Lemans uzsver, ka, lai gan visa Eiropas Savienība ir apņēmusies sasniegt klimatneitralitāti, visstraujāk progresē tās valstis, kur sabiedriskais transports ir neatņemama zaļās pārejas un ilgtermiņa plānošanas sastāvdaļa. Piemēram, Francijā un Vācijā tālsatiksmes autobusu tīkli tiek atbalstīti gan juridiski, gan finansiāli, savukārt Baltijā šāda atbalsta pagaidām nav.
“Valdībām būtu vairāk jāveicina tālsatiksmes autobusu izmantošana – nodrošinot infrastruktūras attīstību, nosakot to par politisko prioritāti un ieviešot nodokļu atvieglojumus. Ja vēlamies, lai cilvēki izvēlas tālsatiksmes autobusus automašīnu vietā, tiem jābūt ērtiem, pieejamiem un labi savienotiem ar citiem transporta veidiem,” teic M. Lemans. Viņš piebilst, ka nepieciešami visaptveroši risinājumi: “FlixBus var nodrošināt videi draudzīgus tālsatiksmes pārvadājumus, taču tas nestrādā, ja pasažierim ir sarežģīti nokļūt no mājām līdz autobusa pieturai bez automašīnas. Te būtiska ir valsts un pašvaldību infrastruktūra – sabiedriskā transporta savienojumi, veloceliņi, moderni biļešu risinājumi.”
Lai gan autobusi transporta sektorā rada mazāku daļu emisiju, arī tālsatiksmes autobusu nozare mērķtiecīgi strādā pie to samazināšanas.“FlixBus jau vairākās valstīs izmanto biogāzi un testē elektroautobusus – šis ir arī simboliski svarīgs solis un daļa no plašāka risinājuma,” norāda M. Lemans. Taču M. Rannala uzsver, ka tehnoloģisko inovāciju ieviešana ir būtiska, bet ar to vien nav pietiekami: “Pašreizējā politika gadiem ilgi ir atbalstījusi “atkarību” no privātajiem auto. Tagad tas jāpagriež pretējā virzienā – cilvēkiem ir jābūt reālai iespējai iztikt arī bez automašīnām,” papildina M. Rannala.
*Aptauju veica "FlixBus" visās trīs Baltijas valstīs, sadarbojoties ar pētījumu aģentūru "Norstat". Tā notika 2024. gada decembrī, piedaloties 1500 ekonomiski aktīviem Baltijas iedzīvotājiem, tostarp 500 no Latvijas.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
.jpeg "Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 08.09.2025 - 14.09.2025 ADD STORY - brīvdienu māja Rēzeknē! Rēzeknes pilsētas TIC")
