Autors: Miks Magone
Avots: Hanzasperons.lv
Svētdien, 2023. gada 28. maijā, ievērojamā ungāru komponista Ģērģa Ligeti (György Ligeti) simtajā dzimšanas dienā pie kultūras telpas “Hanzas perons” Rīgā, vietā, kur vajadzētu atrasties Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejam, tiks atklāta vizuālo mākslinieku Kristas un Reiņa Dzudzilo veidotā instalācija “Pieskarties poēmai”.
Komponista simtgadē, sākot atskaiti līdz jubilejas koncertiem “Hanzas peronā” simts dienas vēlāk, topošā Latvijas Laikmetīgā mākslas muzeja vietā pie Gustava Kluča un Mihaila Tāla ielu krustojuma Rīgā tiks atklāta mākslinieku Dzudzilo instalācija, kas veido dialektiku gan ar Ligeti 1962. gadā tapušo “Simfonisko poēmu” jeb ‘Poème symphonique’, gan joprojām neieraudzīto Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeju. Mākslas instalācija “Pieskarties poēmai” simts dienas līdz koncertiem “Hanzas peronā” septembra sākumā, lai Ģērģa Ligeti simtgadi godinātu, katru dienu vienu reizi divdesmit četrās stundās pieskarsies jeb atskaņos komponista opusu simts metronomiem ‘Poème symphonique’. Par atskaņojošo instrumentu, metronoma svārsta sitienu šajā gadījumā kļūs “neredzīgu gājēju” ceļu pāreju organizējošā skaņa, kura cītīgi klausīs autora vēlmei no 1962. gada. Šis skaņas fragments, viens sitiens sekundē, ir gaidošā daļa pirms ceļa šķērsošanas, kas pārējā laikā kļūs par neesošā Laikmetīgās mākslas muzeja gaidīšanas simbolu.
Reklāma
Instalācija “Pieskarties poēmai” ir turpinājums un reizē jaundarbs Kristas un Reiņa Dzudzilo darbam “Pieskarties saulei”, kurš bija redzams un dzirdams Cēsu mākslas festivālā pirms diviem gadiem laikmetīgās vizuālās mākslas grupas izstādē “Pielidot tuvāk saulei. Mīti un rituāli”, kuras kuratore bija Daiga Rudzāte. Darbs tika radīts tā sauktajai “neredzīgo” teritorijai, kura tika izveidota padomju okupācijas laikā, lai tajā koncentrētu vājredzīgu un neredzīgu cilvēku dzīves. Dzudzilo instalācija sastāv no ceļu satiksmes organizēšanas papildzīmēm “Neredzīgi gājēji”, savukārt pavadošā skaņa ir dokumentāla realitātes miniatūra, kura aizgūta no neredzīgo gājēju pārejām, kas aprīkotas ar skaņas signālu. Tas aicina apstāties, gaidīt un instalācija top kā askētisks, nebeidzams opuss, kļūstot par rituālu. Ko nozīmē “pieskarties poēmai”? Ko nozīmē ieraudzīt skaņdarbu? Ko nozīmē neieraudzīt Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeju?
Dzudzilo darbs pieskaras redzēšanai gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Fiziskā redzēšana vienmēr sākas ar acs ābolu, kas pats ir apaļš kā pasaule. Vai saule. Tās ir divas saules cilvēka galvā. Ilgi skatoties saulē ar neapbruņotu, gaisma var palikt pēdējā, ko redz. Tā būtu pavisam tieša un galīga pieskaršanās saulei. Saules aptumsums kā divas melnas saules vai tādas, kas redz tumsu, vai pašas ir tumsa. Neredzēšana nereti ir pielīdzināta citai redzēšanai. Grieķu mitoloģijā Tirēzijs bija akls un spēja ieraudzīt to, kas slēpjas aiz redzamās pasaules. Dzudzilo bieži, sarunājoties par vizuālo mākslu, atgriežas pie Šekspīra uzrakstītajiem vārdiem, kuros Glosters, zaudējot redzi, saka – “Es neredzu, lai vai saule būtu katrs burts”, uz ko Līrs atbild: “Skaties ar savām ausīm!” Šillera poēmā patiesības ieraudzīšana zinātkārajam jaunietim beidzas nevis ar acu gaismas zaudēšanu, bet ar nāvi. Ko nozīmē ieraudzīt?
Kristas un Reiņa Dzudzilo instalācija “Pieskarties poēmai” vietā, kur nākotnē slieties Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejam, ikviena apskatāma un dzirdama zālienā pie Gustava Kluča un Mihaila Tāla ielu krustojuma būs no šī gada 28. maija – dienas, kad simto dzimšanas dienu svinētu ungāru komponists Ģērģs Ligeti.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
