Foto: Roadmagazine.blogspot.com
Autors: Laura Lomaga
Konkursa stāsts "Sieviete un auto" (vairāk lasi - šeit).
Bija parasta
ziemas diena. Ārā sals, balts sniegs un es izdomāju, ka jāaizbrauc līdz kaimiņu
ciemam paskatīties telpu futbolu. Iesēdos mašīna un devos ceļā. Izbraucu uz
šosejas. Uz tās bija balts ledus, bet tas mani neapturēja braukt ar 90km/h.
Atzīšos, ka tā bija mana pirmā pieredze, braucot pa ļoti slidenu ceļu. Nobraucu
aptuveni 10 km no iecerētajiem 25 km, kad mašīnu sāka nēsāt pa ceļu, no vienas
ceļa malas uz otru. Kājas aukstas, likās, ka tas ilgst mūžību, galvā šaudījās
domas par to, kas tagad būtu jādara – jāspiež bremzes, jāspiež gāze, jāaizver
acis? Nebija ne jausmas. Mašīna bija taisnā ceļā uz grāvmalu. Un tad viens
mirklis un mašīna bija uz sāna, bet pēc sekundes brīnumainā kārtā tā atkal atradās uz četrām riepām, pie pašas
ceļa malas, paralēli tai. Kājas bija aukstas, sirds sitās un pirmais, ko
izdarīju, pateicos Dievam, ka esmu dzīva. Tad pēc kādām 5 minūtēm atkal
iedarbināju mašīnu un ar 50 km/h turpināju ceļu. Draugs mani sagaidīja vietā,
kur notika futbols. Pastāstīju savu stāstu, viņš apskatījās uz mašīnu, viss
labais mašīnas sāns bija vienos dubļos. Viņam radās jautājums – kā tas ir
iespējams, ka mašīna nepalika uz sāna? Varbūt tāpēc, ka sieviete pie mašīnas stūres.
Autore: L.Lomaga
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
SADAļU ATBALSTA:
.jpg "Ielūkojies vēsturē ar aplikāciju Bauska AR Bauskas TIC")
